MārtiņRoze

Mārtiņroze

Par mums

MārtiņRozē aizsākam jaunas iniciatīvas, kas balstītas antroposofijā. Piedāvāsim lekcijas, seminārus, nodarbības un darbnīcas bērniem un pieaugušajiem. Pieredzējuši pedagogi, ārsti, lauksaimnieki dalīsies pieredzē gan kopīgi darbojoties, gan izglītojot. Laipni gaidīti ciemos!
Jau šobrīd katru pirmdienu rotaļlietu darbnīcā ikviens aicināts pašu rokām darināt rotaļlietas. Reizi mēnesī bērniem kopā ar vecākiem ir iespēja noskatīties pasakas leļļu izrādi un piedalīties eiritmijas nodarbībā. Gadarites svētku svinēšanu aizsāksim ar laternu darināšanu un stāstu par svēto Mārtiņu. Lekciju ciklu par bioloģisko dārzkopību un biodinamisko lauksaimniecību Mārtiņdienā sāksim ar pieredzējušas dārzkopes un agronomes Ilzes Žolas lekciju. Ar novembri piedāvāsim eiritmijas nodarbības un runas nodarbības.

Pasākumi

Bērniem

Reiz sensenos laikos ....aiz trejdeviņām jūrām un trejdeviņiem kalniem.....nav zināms, kur tieši, bet, taisnību sakot, kur tik tas nav noticis.....tā sākas pasaka un aizved mūs noslēpumainā pasaulē, kur notiek brīnumi un pārvērtības. Aizved mūs prom no ikdienišķā, aizved mūsu pašu dvēselisko pieredžu un noskaņu dzīlēs, kas aizplīvurotas ikdienas apziņai. Starp nomodu un sapni garīgās pasaules būtnes un realitātes, par kurām dvēselei ir nojausma un pieredze, nemainīgi ar mums mijiedarbojas, bet apzināti mēs tās nespējam uztvert. Ar pasakas tēliem noslēpumainā pasaule runā ar mums un mēs to atpazīstam.
Mūsu dvēsele ik dienas sevī pieredz gan sastapšanos ar brīnumskaisto princesi, gan sajūtas kā muļķītis, - neveikls un neiederīgs šajā pasaulē, gan brīžiem ir gudrais tēva dēls, kas pieķeras pasaulīgām lietām, gan top par gudru un viltīgu raganu, gan pūķi, kas posta un aprij, gan gudro vīru ar balto bārdu vai rūķi, kas dod padomus. Tieši tik mainīga un noskaņu pilna ir mūsu dvēseles dzīve. Pasaka ir astrālajā notiekošās realitātes, kas pastāstītas tēlos. Klausoties un skatoties pasaku, dvēsele atsaucas pasakas tēliem, tā pazīst pasakā savu pašas noburto, apslēpto pasauli. Līdzi pasakas tēliem mēs dodamies ceļā, pārdzīvojam neveiksmes un cīņas, darbus un gandarījumu par paveikto, un galu galā - nemainīgu labā uzvaru pār ļauno. Pasakas vienmēr beidzas labi, tajās uzvar taisnīgums un labestība, un visi dzīvo ilgi un laimīgi vēl šo baltu dienu. Tas ir kā nemainīgs un drošs apsolījums. Reiz tas bija, notika , reiz es to redzēju, klāt biju - medus tecēja, mutē netika..... un tā tas turpinās vēl šo baltu dienu.
Tāpat kā mūsu ķermenim ir nepieciešama dienišķā maize, arī dvēselei vajag dienišķo maizi, un to sniedz pasaka. Pasaku tēli ir vispārcilvēciski un arhetipiski, tie uzrunā mūsu dvēseli nepastarpināti un dziļi. Ļoti svarīgi bērniem pirmajā septiņgadē un pirmajos skolas gados ir klausīties pasakas. Tās kļūst par ceļamaizi tālakajai zemes dzīvei, par stiprinājumu un spēka maizi dvēselei. Tikpat nozīmīgi mūsu laikmetā, kad dominē vizuālās informācijas plūdi, ir veidot un kopt klausīšanās iemaņas, ielikt pamatus valodas maņai, veidot valodas izjūtu, bagātināt vārdu krājumu.
Pasakas noskaņas radīšanai, klausīšanās noskaņai vajag telpu un laiku, lai mēs spētu iedzīvoties brīnumu pasaulē, noburtajā valstībā, kuru kā sapnī atpazīstam un kuras tēliem mēs ļaujamies dvēseles un apziņas dziļumos.
MārtiņRoze katru mēnesi piedāvā bērniem un viņu vecākiem pasakas pieredzi. Laipni lūgti savām acīm redzēt, savām ausīm dzirdēt!

Darbnīcas

Rotaļlietu darbnīca

katru nedēļu pirmdienu vakaros no plkst. 17.00 – 18.30 MārtiņRozē, Mārupes ielā 22 Izšūta, filcēta vai adīta bumba, koka zobens, kustīga pasaku aina kokā, mazas un lielas lelles, filcēti un adīti rūķi, rūķu mājas, fejas, koka olas, vilciņi, pildīti maisiņi, adīti un šūti dzīvnieki, filcētas un izšūtas somiņas, leļļu mēbeles un vēl, un vēl....
Pašu rokām darinātas, radošumu un iztēli rosinošas, maņas attīstošas rotaļlietas no dabas materiāliem bērniem. Darbnīcā būs iespēja pagatavot rotaļlietu vai īpašu dāvanu pašu rokām, izpaust savu radošumu un ļaut vaļu iztēlei. Zinoši un pieredzējuši pedagogi palīdzēs tikt galā ar praktiskiem risinājumiem un padomiem. Un vēl izzinošas un rosinošas sarunas!
Laipni lūgti MārtiņRozes darbnīcā! Lūdzu, piesakieties, rakstot uz e- pastu seminari@martinroze.lv , minot savu vārdu, uzvārdu un pastāstot, kādas rotaļlietas pagatavošana interesē, lai varam plānot materiālus un nodarbību secību. Maksa par nodarbību – 10 Eur, summā materiāli iekļauti. Pirmā nodarbība jau 4.septembrī, ja vien būs izveidojusies interesentu grupa.

Semināri un nodarbības

Laipni lūdzam uz eiritmijas nodarbībām pieaugušajiem MārtiņRozē, ceturtdienās no plkst. 18.00-19.00. Pirmā nodarbība 2. novembrī.
Piesakieties, rakstot uz seminari@martinroze.lv

Kājās ērti apavi ar zemu elastīgu zoli vai dejošanas čības, brīvs apģērbs. Eiritmija ir kustību māksla un, kā ikkatra māksla, tā sevī ietver estētisko jeb skaisto. Arī vārds „eiritmija”, kas cēlies no grieķu valodas, nozīmē „skaistie ritmi”. Eiritmiska kustība ir skaista un harmoniska un veidota saskaņā ar garīgās pasaules likumiem. Eiritmijas pirmsākumi meklējami 1912.gadā, kad Rūdolfs Šteiners sniedza pirmos norādījumus jaundzimušās mākslas aizsācējai Lori Meijerei Šmitai. Rūdolfs Šteiners šo mākslu redzēja kā cilvēces kultūru atveseļojošu elementu.
Cilvēks klausoties valodas vai mūzikas skaņas iekšēji, dvēseliski žestikulē, arī savu runu pavada ar žestiem. Žesti ir ļoti intīmi saistīti ar valodas skaņu un dvēselisko pārdzīvojumu. Eiritmijā katra skaņa parādās īpašā, objektīvi noteiktā žestā, kustībā, kurā atklājas arī cilvēka būtība saistībā ar garīgām pasaules likumsakarībām. Eiritmizējot iekustinām ēteriskā jeb dzīvības ķermeņa plūsmas, kas tiešā veidā ietekmē fiziskā ķermeņa labsajūtu, harmoniskumu, kustīgumu. Cilvēka elpošanā un cirkulācijā darbīgie ritmi ir ieausti arī valodas plūsmā un mūzikā. Skaņai, kas balstās elpā un tiek balsenes un mutes orgānu formēta, vai arī skaņai, kas tiek atskaņota uz instrumenta ir gan noteikts ritms, gan takts, gan atšķirīgs skanējums patskaņiem un līdzskaņiem, atšķirīgi toņi, intervāli, savs melodiskums, nokrāsa, ko piešķir jūtas. Cilvēka skelets ir mūzikas likumu veidots, tāpēc šo „sastingušo mūziku” var atkal kustībā padarīt dzīvu, skanošu, padarīt redzamu. Mūzikas takts, ritms, skaņu augstums, toņi, intervāli, melodija, tās frāzes, dinamika top redzama eiritmijā. Patskaņu eiritmiskos žestos izsakām dvēseliskas kvalitātes – izbrīnu, pašapliecināšanos, prieku, bailes; līdzskaņi parāda veidojošos un formējošos spēkus – šķidrumu viļņošanos, augšanas, plaukšanas kustības u.c. Skaņu veidošanās balstās uz objektīvām likumībām, arī to attēlojums eiritmijā ir objektīvi nosacīts, tie nav iedomu vai emociju izraisīti žesti. Eiritmija padara redzamu objektīvi pastāvošas valodas un mūzikas skaņu likumības. Eiritmijā tiek kopta kustības sajūta ķermenī, orientācija telpā - taisna un liekta līnija, kustības virzieni telpā (uz priekšu, atpakaļ, uz augšu, uz leju, pa kreisi, pa labi). Savukārt līnijas veido formas, atklāj formu ģeometriskās likumsakarības un kārtību, kas ir arī cilvēka veidola un visas pasaules uzbūves pamatā. Eiritmija strādā ar polaritātēm, līidzsvarojot un harmonizējot cilvēku. Notiek arī savstarpēja sociāla sadarbība, ieklausīšanās, saskaņošanās starp cilvēkiem, lai kustība kļūtu harmoniska un skaista un atklātu savas garīgās likumsakarības telpā un cilvēkos. Eiritmija ir būtiska valdorfskolu mācību plāna daļa. Pasniegta atbilstīgi noteiktam bērna vecumam, eiritmija veicina bērna gara, dvēseles un miesas harmoniju, valodas un mūzikas dziļāku izpratni, stiprina koncentrēšanās spējas, prasmes un iemaņas darbā ar citiem cilvēkiem, spēcina dzīvības spēkus un līdz ar to ļauj bērnam nepastarpināti pieredzēt savu paša dzīvīgo būtību.
Katrs cilvēks, kurš eiritmizē, sajūt sevi daudz dzīvīgāku, jo uzsāk darbu ar augšanas un dzīvības spēkiem sevī – ar ēteriskajiem spēkiem.
Eiritmija aizsākās kā skatuves kustību māksla, kur līdztekus objektīviem garīgā likumsakarībā balstītiem skaņu žestiem, tika ņemtas vērā un attīstītas arī dvēseliskās kvalitātes ne vien žestos, bet arī krāsu noskaņās, ko ievēro arī tērpos un skatuves apgaismojumā. Līdzās skatuviskai eiritmijai vienmēr pastāvējusi higiēniskā eiritmija. Vēlāk attīstījās arī pedagoģiskā un terapeitiskā eiritmija.

MārtiņRozē, otrdienās no plkst. 18.00-19.00, piedāvājam runas formēšanas nodarbības, kas balstītas antroposofajā pasaules redzējumā. Nodarbības vadīs runas formēšanas pasniedzēja Māra Svilāne. Pirmā tikšanās 14.novembrī. Laipni gaidīti! Pieteikties, rakstot seminari@martinroze.lv
Iesākumā bija Vārds.....Vārdam, skaņām skanot Visuma sfērās tapa un formējās matērija. Tika radīts cilvēks, kas vienīgais ir apveltīts ar valodu – spēju no skaņām veidot vārdus, spēju nosaukt, spēju noformulēt savas domas vārdos. Ar vārdu spējam radīt un arī postīt, mēs kļūstam par radītājiem. Lai arī uz pasaules ir aptuveni 7000 valodu un no tām visplašāk tiek lietotas 23, tomēr skaņas, kas veido šo atšķirīgo valodu vārdus, ir vienas un tās pašas, varbūt ar nedaudz atšķirīgiem intonējumiem. Visās valodās ir līdzīgi skanoši patskaņi un līdzskaņi. Alfabēts ietver visas pamatskaņas, visu radīšanas pamatu. No alfa, beta līdz gamma, no sākuma līdz beigām. Katrreiz verot muti un ļaujot skanēt skaņām, mēs radām noteiktas vibrācijas, noteiktu skanējumu. Patskaņos izskan mūsu dvēseliskās noskaņas, jūtas. Līdzskaņi katrs savā  veidā formē un veido.
Skaņu ietekmes spēku varam redzēt vācu fiziķa Ernsta Chladni figūrās, kur atšķirīgu skaņu ietekmē veidojas atšķirīgas formas un raksti. Esam dzirdējuši par ūdens „atmiņu” un vibrāciju noteiktām izmaiņām un spēku. Tātad skaņa formē un veido matēriju. Tieši tāpēc runas formēšanai antroposofijā tiek pievērsta nozīmīga loma. Kad bērns ir ienācis šajā pasaulē, viņu formē un veido skaņas, kas skan bērna apkārtnē – vispirms jau noteikta valoda, vecāku valodas īpašais skanējums, vārdi, kas tiek atkārtoti visbiežāk. Tas ietekmē augoša bērna organismu līdz pat fizioloģijai, formējot viņa orgānus un veidolu. Valdorfskolās tiek pievērsta īpaša uzmanība valodas kopšanai – gan stundu ritmiskajās daļās kopīgā un individuālā runā, gan teātra iestudējumos. Protams, vispirms jau pedagoga runas kopšana, kas aizsākas Valdorfsemināros.
Vēsturiski antroposofā runas māksla veidojās reizē ar eiritmijas mākslu. To attīstīja R. Šteiners ar savu sievu Mariju fon Siversu. Marija bija aktrise un dzejas runātāja eiritmijas mākslas priekšnesumos. Viņi kopīgi izstrādāja un attīstīja vingrinājumus runas formēšanai un kopšanai. Formatīvā runa bieži tiek pavadīta ar roku un plaukstu žestikulēšanu. Katrai skaņai ir noteiktas būtiskas kvalitātes, artikulācijas veids, kas dziļi intīmi saistīts ar cilvēka būtību. Runas nodarbībās tiek kopta skaidra skaņu izruna un ritmisks frāzējums harmonijā ar elpu. Skaņas pašas ir mūsu vislielākie skolotāji. Skaņas skanējums, tēls, ko pedagogs piedāvā, papildinošs žests aptver un ietver runājošu cilvēku skaņas apmetnī. Noteiktos vingrinājumos, atkārtojumos, skaņu rindās tiek pastiprināta skaņu dziedinošā, formējošā iedarbība. Un, protams, svarīga ir vingrināšana, kopšana, regulārs ritms. Tāpēc reizi nedēļā atvēliet laiku skaņu dziedinošajam spēkam!

Laternu darbnīcā MārtiņRozē 6.novembrī plkst.17.00
darināsim laternas, lai izgaismotu tumsu. Laipni gaidītas ģimenes ar bērniem! Gada ritējumā ir brīdis, kad tumsa arvien vairāk mūs apņem un pārņem, dienas kļūst īsākas un naktis garākas. Tumsas pēdās zogas aukstums, kas lēnām visu sastindzina un atņem dzīvību vai nepieļauj tās izpausmes. Kad tumsas mētelis savelkas apkārt, tad svarīgi iedegt gaismu. Cerības gaismu, ceļa gaismu, gaismu, kas tumsā staro, un apliecina dzīvību.
Laterna vai lukturis kļūst gaismas un dzīvības simbols, arī gara gaismas. Gaismas iedegšana un nodzēšana simboliski liecina par dzimšanu un nāvi . Antīkajā kultūrā lampas, kas tika veidotas no māla (līdzīgi kā pirmais cilvēks) simbolizēja cilvēci, savukārt eļļa, kas tajās dega, bija dzīvības simbols. Gaisma laternās ir kā dzīvības, dievišķās gaismas atspulgs. Gaisma laternās mūs māca nest un sargāt gaismu, lai tumšākajās naktīs, ziemas vidū sevī ļautu piedzimt un augt dievišķās gaismas bērnam.

Lekcijas

Ilzes Žolas lekcija 10.novembrī plkst.17.30
Lekciju ciklā „Bioloģiskā dārzkopība, biodinamiskā lauksaimniecība”

Kādēļ R.Šteiners apgalvoja, ka „tas, ko cilvēks šodien ēd, nesniedz viņam spēkus, lai garīgie impulsi varētu izpausties fiziskajā pasaulē. Vairs nevar tikt pārmests tilts no domāšanas pie gribas un rīcības.”
Kā izaudzēt pārtiku, kas mūs uzturētu dzīvus un dzīvīgus? Kā saglabāt augsnes un zemes, kas mūs baro, auglīgumu? Kā izlīdzināt nesaudzīgās, uz peļņas gūšanu tendētās intensīvās lauksaimniekošanas sekas? Kādas ir dabai draudzīgas saimniekošanas iespējas? Kā ievērot dabas un pasaules kopsakarības? Par to visu šajā lekciju ciklā. Ilze žola ir bioloģiskās lauksaimniecības nenogurstoša popularizētāja. Viņa ir Latvijā populāro izdevumu „Sējas un ražas avīze” un „Dārza kalendārs” autore, kā arī grāmatu „Bioloģiskais dārzs ģimenei” un „Mans bioloģiskais dārzs” autore. Savā grāmatā viņa raksta:
„...Biodinamiskā lauksaimniecība uz dabas norisēm skatās dziļāk, ievērojot arī kosmiskās ietekmes uz procesiem, kas notiek uz zemes, reizē aptverot visus faktorus to savstarpējā mijiedarbībā. Sākot ar dziļu sapratni, kas balstīta uz detalizētiem un regulāriem dabas novērojumiem, šī pieeja cenšas intensificēt dabiskos procesus ( veidojot optimālas dzīvnieku populācijas, gatavojot īpašus komposta preparātus, sējot noteiktus kaimiņaugus noteiktās kosmiskās konstelācijās), palīdzot dabai tur, kur tā ir cietusi no dažādiem destruktīviem pasākumiem, ar cilvēcisku inteliģenci un labu gribu sekmējot pozitīvu attīstību.. Biodinamiskais ir visaptverošs uzskats, kas, piemēram, redz planētu ritmu ietekmes pētīšanu uz augiem un dzīvniekiem tikpat nozīmīgu kā tīru ķīmisku analīzi. Atšķirībā no bioloģiskās , biodinamiskie zemnieki uzskata savu saimniecību kā vienotu organismu, kas ir dzīvās Zemes sastāvdaļa un kas pats sevi ir spējīgs apgādāt ar visu nepieciešamo un vēl ražot preces realizācijai, tādēļ saimniecībā obligāti ir jābūt lopiem. Lauksaimniecības zinātnes teorijā, vēlāk arī praksē, pirmo reizi tika ieviesta garīguma dimensija. un uzsvērtas kosmiskās un citas ietekmes, kas atrodas ārpus mūsu maņu orgānu uztveres robežām. Biodinamiskā virziena pārstāvji uzskata, ka galvenais saimniekošanas mērķis ir to spēku atjaunošana, kuri darbojas caur augsni un citiem vides objektiem uz augiem un tālāk uz dzīvniekiem un cilvēku. Tiek uzskatīts, ka ražu novācot no lauka, tā nav tikai viela jeb matērija, ko novāc, bet tie ir arī šīs ražas spēki un vitalitāte, kas padara novākto ražu ēšanas vērtu un spēcinošu.

Kontakti

Mārtiņroze

Mārtiņroze logo

Adrese:
Mārupes iela 22,
Rīga, LV-1002
Kontakti
seminari@martinroze.lv
Nodibinājums "Fonds MārtiņRoze 2018"

Reģ. nr. 40008274315
AS Swedbank
LV47HABA0551030532055